Kārlis Ieviņš. Piezīmes » Polar

Antarktīda bildēs: Kāda izskatās kontineta vienīgā pilsēta – Makmurdo? (#3)

Karlis Ievins — Thu, 15 Apr 2010 17:34:51 +0000

Antarktīdas kontinentā ir tikai viena pilsēta, kuru patiešām nebūtu grēks par tādu nosaukt – MakMurdo (Atrašanās vieta kartē). Pa vasaru (antarktīdas vasara ir tad, kad mums ir ziema) tur strādā aptuveni 1000 cilvēku, no kuriem puse ir dažādi pētnieki, bet pārējie ir personāls, kas nodrošina visu nepieciešamo pētniekiem. Ziemas mēnešos tur paliek tikai kādi 250 cilvēki. Makmurdo ir arī loģistikas centrs visam kontinentam, caur kuru iet jebkuri sūtījumi, piegādes utt. Par to kā un vai ir iespējams, tur tikt darbā, rakstīsim vēlāk.

Viens attēls esot vērts 100 vārdus, tā kā šoreiz lieki nedzesēšu muti. Visus attēlus ir uzņēmis Skots Nutters, par kura piedzīvojumiem varat lasīt viņa blogā: Scott of the Antarctic.

Makmurdo. Neizskatās tik iespaidīgi kā varētu gaidīt, ne? Tā ir vasara.

Šis tas no autoparka

Ivan the TeraBus. CIk noprotu, tad tehniskais aprīkojums tur ir pavecs.

Ivan the Terabus no iekšpuses

Glābšanas būdiņas, kas izvietotas pastaigu taku malās. Saucās Apple Hut. Ābolu būda

Lidlauks

Bārs. Makmurdo it kā esot viens no lielākajiem alkohola patēriņiem pasaulē, rēķinot vidēji uz iedzīvotāju. Tur ir trīs bāri.

Visu pilsētai vajadzīgo, tajā skaitā degvielu ar kuru pilsēta tiek apkurināta un nodrošināta ar elektrību, reizi gadā atved liels kravas kuģis.

Būtībā tas arī viss. Internetā bilžu ir daudz, tā kā droši varat pameklēt paši. Šīs vismaz ir ļoti autentiskas. Līdz nākamajai reizei.

Antarktīda: Agrīnie polārpētnieki – Šekletons, Amundsens un Skots (#2)

Karlis Ievins — Wed, 31 Mar 2010 21:16:39 +0000

Īss ieskats Antarktīdas izpētes vēsturē, pārsvarā koncentrējoties uz galvenajām ekspedīcijām un to vadītājiem.

Šis ir otrais zināšanu sistematizācijai un informācijas pieglabāšanai paredzētais raksts par Antarktīdu un citām ar polārpētniecību saistītām lietām. Sērijas pirmais (ar nožēlu jāsaka, ka arī visnotaļ haotiskais) raksts ir lasāms šeit: Antarktīda un citas aukstas vietas. Ievads

Terra Australis Incognita – Nezināmā dienvidu zeme

Antarktīda ir pēdējais cilvēka atklātais kontinents, kura eksistence ilgu laiku bija strīdu objekts. Interesanti, ka Antarktīdu tomēr iekļāva ļoti daudzās agrīnajās pasaules kartēs, saucot to par Terra Australis.

Pirmais cilvēks, kas šķērsoja Antarktisko loku, bija Džeims Kuks, bet viņš piekļuva tikai tik tuvu, lai uzmestu aci salām, kuras atrodas netālu no paša kontinenta. Pirmie, kas tiešām redzēja Antarktīdu savām acīm, bija krievu ekspedīcijas, kuru vadīja Mihaels Lazarevs un Faddejs Bellingshausens, dalībnieki 1820. gadā. Interesanti, ka Krievija ir rezervējusi tiesības pieteikt teritoriālas pretenzijas uz visām krievu atklātajām teritorijām Antarktīdā, ko teorētiski varētu traktēt arī kā pieteikumu uz visu kontinentu. Skatīt teretoriālie pieteikumi.

Aptuveni gadu pēc šīs krievu ekspedīcijas, amerikāņu kapteinis Džons Deivis bija pirmais cilvēks, kas spēra soļus uz šī kontinenta. Īstā jautrība gan sākās tikai kādus 70. gadus vēlāk…

Dienvidpola sasniegšanas mēģinājumi

Pirmā ekspedīcija, kas centās sasniegt dienvidpolu, bija britu organizētā “Discovery” (1901–1904), kuru vadīja Roberts Falkons Skots (Robert Falcon Scott). Ekspedīcija sasniedza 857km attālumu no dienvidpola, pirms nolēma griezties rinķī un mest mieru.

Otrā britu ekspedīcija “Nimrod” notika 1907-09. gadā un to vadīja Sers Ernests Šekletons (Ernest Shackleton), kurš piedalījās arī Skota ekspedīcijā. Šī ekspedīcija lielākoties tika finansēta no privātiem un sponsoru līdzekļiem, bez sevišķa Lielbritānijas atbalsta, pretstatā Skota mēģinājumam dažus gadus iepriekš. Šekletons izsēdās krastā turpat, kur to bija darījusi arī iepriekšējā britu ekspedīcija. Tur tika uzslieta saliekamā bāzes nometne, kura vēl aizvien ir saglabāta tieši tāda, kāda tā ir. Šeit var apskatīt tīri jēdzīgas bildes.

Slavenais šekletona sludinājums par ekspedīcijas dalībnieku meklēšanu

Šekletons aprēķināja, ka no bāzes nometnes būs jāmēro 2,767km jeb kādus 30km dienā. Tika noteikts, ka gājiens turp un atpkakaļ prasīs aptuveni 110 dienas. 73. dienā, kad bija sasniegts 180km attālums no dienvidpola, ekspedīcija griezās atpakaļ, jo citādāk nebūtu pieticis pārtikas atpakaļceļam. Šekletona ekspedīcijas atpakaļceļš bija ļoti smags, turklāt bija jūtams pārtikas trūkums. “Mēs bijām kļuvuši tik tievi, ka mūsu kauli sāpēja no gulēšanas uz sniega”, rakstīja Šekletons. Beigu beigās gan visiem četriem gājiena dalībniekiem izdevās atgriezties bāzes nometnē.

Šekletona ekspedīciju noteikti var uzskatīt par izdevušos, pat ja netika sasniegts tās galvenais mērķis – dienvidpols. Paralēli gājienam uz polu, otra komanda veica nopietnu zinātnisko darbu, kurš rezultējās magnētiskā dienvidpola noteikšanā un sasniegšanā.

Sacensība: Amundsens pret Skotu

Šo stāstu noteikti lielais vairums ir dzirdējis, tomēr noteikti nenāks par ļaunu to atstāstīt precīzāk nekā to darīja ģeogrāfijas skolotājs, kuram varbūt todien bija liels slinkums gari runāt.

Amundsens ekspedīcijas laikā

Īsā versija ir vienkārša – Skots un Amundsens (Roald Amundsen) centās nokļūt līdz dienvidpolam, pirms to izdara otrs, Amundsenam viss izdevās lieliski, bet Skots piedzīvoja virkni ar neveiksmēm, kas beidzās ar viņa un viņa biedru komandas nāvi.

Gatavošanās ceļam

Patiesībā gan lietas nebija tik vienkāršas. Skots savu ekspedīciju “Terra Nova” (1910–1913) sāka kaldināt pēc tam, kad parādījās ziņas par Šakletona ekspedīcijas panākumiem, un to, cik maz tai trūka līdz polam. Šoreiz lielāko daļu līdzekļu gādāja sponsori, tomēr daļu no šīs summas garantēja arī Lielbritānijas valdība. Mūsdienu naudas izteiksmēs šī ekspedīcija maksāja aptuveni 3 miljonus USD.

Paralēli tam Amundsens atlika citas ekspedīcijas īstenošanu, lai nenokavētu iespēju paspēt uz dienvidpolu pirms tur nonāk kāds cits. Amundsena ekspedīciju neoficiāli dēvē tajā izmantotā kuģa vārdā – “Fram”. Pirms tam viņš bija kļuvis par pirmo cilvēku, kam izdevies šķērsot tā saukto “ziemeļu pāreju” – jūras ceļu, kas atrodas starp Kanādas austrumu un rietumu polārajiem apgabaliem. Šo ceļu pirms Amundsena neveiksmīgi bija mēģinājuši atklāt ļoti daudz slavenu pētnieku.

Skots par Amundsena iesaistīšanos cīņā uzzināja tikai tad, kad, esot Sidnejā, saņēma slaveno telegrammu:

“BEG TO INFORM YOU FRAM PROCEEDING ANTARCTIC — AMUNDSEN”

Patiesībā par Amundsena plāniem zināja ļoti neliels cilvēku pulciņš, jo pat kuģa apkalpei un ekspedīcijas dalībniekiem sākotnēji tika melots par tās galamērķi. Tikai nonākot Madeirā, Amundsens komandai, kā arī pārējai pasaulei paziņoja par saviem plāniem, turklāt viņš varēja justies diezgan atvieglots, jo neviens no apkalpes neatteicās piedalīties.

Dažādi maršruti un sekmes

Nonākot Antarktīdā Skots izvēlējās tieši to pašu izsēšanās vietu, kuru bija izmantojis savā pirmajā ekspedīcijā. Tālāk bija ieplānots doties pa Šekletona pēdām.

Skota un Amundsena dažādie maršruti

Amundsens turpretī ievēroja, ka vieta, kuru Šekletons savā ekspedīcijā bija atzinis par pārāk nestabilu nometnes ierīkošanai, tomēr ir gana stabila, tāpēc ierīkoja savu nometni tieši tur. Šāda starta vieta Amundsena mērojamo maršrutu saīsināja par aptuveni 100km. Interesanti, ka ledus gabals, uz kura Amundsens ierīkoja nometni, atšķēlās un aizpeldēja uz ziemeļiem tikai 2000. gadā.

Viena no Skota izsūtītajām pētnieciskajām grupām uzdūrās Amundsena nometnei īsi pēc tās ierīkošanas. Uzzinot par šādu notikumu pavērsienu, Skots sākotnēji bijis pārskaties, tomēr vēlāk savā dienasgrāmatā veica mierīgu ierakstu, tajā skaidrojot,ka tas tāpat neko nemainot, jo sacensība galu galā neesot svarīgāka par ekspedīcijas zinātniskajiem mēŗķiem.

Ja Amundsena ekspedīcija ceļā uz polu piedzīvoja tikai nelielas aizkavēšanās, tad Skota ekspedīcija konstanti iekūlās dažādās likstās. Lielā mērā tur var vainot laika apstākļus, kuri Skotam bija smagāki, sevišķi atpakaļceļā. Vēlāk izrādījās, ka Amundsena maršruts ir ne tikai īsāks, bet arī nepieciešamie kāpnieni ledājos ir vieglāk pārvarami.

Amundsens dienvidpolu sasniedza 1911. gada 14. decembrī. Kopumā ceļā no bāzes nometnes līdz polam un atpakaļ, viņš pavadīja 99 dienas. Polā tika uzslieta telts ar Norvēģijas karogu, kurā tika atstāta vēstule Norvēģijas karalim. Vēstulei tika pievienota zīmīte, kurā Skots ir lūgts šo vēstuli nogādāt, gadījumā ja Amundsena ekspedīcija neatgrieztos.

Skots polu sasniedza 35 dienas vēlāk, tikai, lai atrastu tur iepriekšminētās Amundsena ekspedīcijas mantas. Skots savā dienasgrāmatā pēc tam rakstīja:

“The Pole. Yes, but under very different circumstances from those expected … Great God! This is an awful place and terrible enough for us to have laboured to it without the reward of priority.” He concluded the entry: “Now for a desperate struggle [to get the news through first]. I wonder if we can do it.”

Atpakaļceļā Skota ekspedīcija piedzīvoja tam gadalaikam netipiski smagus laika apstākļus, kuri beigu beigās noveda pie 5 cilvēku lielās ekspedīcijas komandas bojāejas. Tie trīs no viņiem, kuri tika vistuvāk pārtikas resursu punktam, kādi tika izvietoti pa ceļam, nomira no bada un dažādām novārguma slimībām tikai 11km no glābiņa.

Skota ekspedīcija dienvidpolā

Dienvidpols iekarots

Ļoti ilgu laiku Amundsena sasniegumu aizēnoja Skota ekspedīcijas traģiskais iznākums. Vēlāk gan Skota virzienā tika raidīta kritika par daudzajiem it kā nepareizajiem lēmumiem, kas beigu beigās arī noveda pie šāda iznākuma, tomēr pēdējos gados šī kritika tiek atspēkota ar jaunām biogrāfijām u.c materiāliem.

Amundsens iegāja vēsturē kā viens no visu laiku panākumiem bagātākajiem pētniekiem, kura vārds saistāms arī ar Ziemeļpola iekarošanu.

______________________

Izmantotie materiāli:

http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Antarctica

http://en.wikipedia.org/wiki/Antarctica

http://en.wikipedia.org/wiki/Terra_Nova_expedition

http://en.wikipedia.org/wiki/Amundsen%27s_South_Pole_expedition

http://en.wikipedia.org/wiki/Roald_Amundsen

+ Daudz citur salasītu un saklausītu detaļu.

Antarktīda un citas aukstas vietas. Ievads

Karlis Ievins — Wed, 24 Mar 2010 23:27:17 +0000

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā par bloga atdzīvināšanu, kādu brīdi biju ļoti aizrāvies ar visu, kas saistīts par polārpētniecību, ziemeļ & dienvid polu utt. Šajā laikā es pamanījos salasīties daudz interesanta, noskatīties vienu otru filmu, un es noteikti negribētu to visu laika gaitā pazaudēt.

Smieklīgi, bet šausmu filmas – klasiskas The Thing noskatīšanās manī radīja skaidru vēlmi kādreiz pastrādāt kādu pusgadu vai vairāk tur Antarktīdā (Par to, kādas ir iespējas to tiešām darīt, vēlākos ierakstos). Tad nu ir nolemts to visu piefiksēt savā blogā, turklāt formā, kuru būtu interesanti lasīt arī tiem, kas vēlas šo to uzzināt par polārpētniecību mūsdienās, Amundsena laikos utt.

Kā sākās mana “polār-apsēstība”

Sesija ir gada iedvesmojošākais laiks! Tieši tad, kad tev vairs nav laika pilnīgi nekam citam kā vien izglītībai, tu spēj atrast tik lielu interesi darīt kaut ko, kas absolūti NAV saistīts ar mācībām. Nu un man izdevās atrast tēmu, kas bija gana tāla no Datorzinātnēm.

Viss sākās ar šo nejauši noskatīto TED video, kurā Bens Saunders (Ben Saunders) stāsta par savu veiksmīgo mēģinājumu sasniegt ziemeļpolu vienatnē, izmantojot tikai paša spēkus (bez suņiem, sniega močiem uttjp). Stāstījums ir tiešām aizraujošs un atraktīvs, tā kā iesaku noskatīties visiem.

Tam nekavējoties sekoja rakšanās cauri wikipēdējai un citiem materiāliem. Es ātri vien apjēdzu, ka Ziemeļpols būtībā ir tikai peldošo ledus kluču komplekss ar zivīm, roņiem un polārlāčiem, turpretī otrā pasaules galā atrodas Antarktīda, kas ir vismazāk pētītais un noslēpumiem bagātākais kontinets un planētas.

Antarktīda. Ko varat sagaidīt.

Sevišķi interesanti ir tas, ka Antarktīdā ir pat diezgan nopietna pētnieciskā pilsēta – Makmurdo (McMurdo). Tās vēsture, iedzīvotāju(darbinieku) sastāvs, enerģijas nodrošināšanas metodes utt. vien ir vesela ieraksta vērtas, tā kā par to visu noteikti vēlāk.

Zelta ādere bija Skota Nuttera (Scott Nutter) blogs – SCOTT OF THE ANTARCTIC. Skots ir fiziķis, kas divas reizes devās uz McMurdo, lai laistu un ķertu balonus ar kuriem tika veikti dažādi eksperimenti. Viņš katru notikumu dokumentēja savā blogā + to papildināja ar unikālām fotogrāfijām par dzīves ikdienu McMurdo, kas principā ir liels retums.

Bez šaubām neiztiksim arī bez ieskata vēsturē – šeit gan pietiks ar īsu atstāstu par Amundsena un Skota skriešanos par atklājēja titulu.

Papildus iesaku apskatīt

TED: Lewis Pugh Swims the north pole – Brits nopeld kilometru (!!) ziemeļpolā, lai pievērstu uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Encounters at the End of the World - Satriecoša dokumentālā filma par Antarktīdu. Patīk klāstījuma metode – vide tiek paskaidrota stāstot par cilvēkiem, kas tajā dzīvo.

Polārpētnieka Bena Saundersa blogs.

Ilustrētās Vēstures 2010. gada marta nr. Raksts par Amundsena ekspedīciju uz Ziemeļpolu ar dirižabli.