Antarktīdas kontinentā ir tikai viena pilsēta, kuru patiešām nebūtu grēks par tādu nosaukt – MakMurdo. Pa vasaru tur strādā aptuveni 1000 cilvēku.
Atskats uz skrējienu caur Balto nakti 2008
Visi gan jau zin, kas ir Baltā Nakts, tāpēc šādos skaidrojumos neieslīgšu. Jau pāris nedēļas šis pasākums tika cītīgi reklamēts dažos mēdijos un uz stabiem ielu malās (stabus izceļu, jo man vizuāli ļoti patika tas plakāts). Tā nu sanāca, ka es atteicos no fantastiskās iespējas pavadīt vēl vienu dienu un nakti citā pasākumā, lai varētu apmeklēt šo pasākumu.
Laiks ir rudenīgs, sāpes ceļgalā arī saka, ka tuvojas šis neciešamai gadalaiks (pateicoties savai traumai, es līdzīgi kā pensionāri izjūtu gadalaiku maiņu ar locītavu sāpēm.. ), tātad eju bruņojies ar lietussargu un jaku. Vispirms ir ieplānots uzmest aci Putuplasta cūkai, jo galu galā kādu 100 daļu no tās izmaksām nosedzu arī es ar savu ziedojumu. Secinājums, nauda ir labi investēta, jo cūka tiešām ir forša. Turklāt, cik sapratu, tad tā ir novietota aptuveni tur pat, kur bija plānots likt tās 30 000 Ls dārgo buržuju māsīcu. Katrā ziņā ruksis izskatās solīds, turklāt tā konstrukcija šķiet pat ļoti izturīga. Tas varbūt tādēļ, ka putuplasts tur ir tikai tā bai ze vej, jo ir arī dēļi un šķiedras pārklājums, ja nemaldos.
Tālāk uzreiz devāmies uz Visuma noklausīšanās staciju. Uzreiz teikšu, ka tā bija tā Baltās Nakts daļa, kuru gribēju redzēt visvairāk. Te vairs nav runa par mākslu, šī ir zinātne, kas padarīta uztverama ikvienam ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Dzīvajā no Irbenes radioteleskopa tiek straumēts signāls, kas tiek interpretēts skaņas formā. Izklausās pēc neparedzama, dinamiska ambience gabala. Rodas ideja, ka kāds varētu to palaist caur filtriem, pielīdzināt, sacept ripuļos un tirgot. Kopējais iespaids ir pat ļoti labs. Tikai lieta tāda, ka tur īsti nav ko ilgstoši darīt, tu pastāvi, paskaties un paklausies, lai drīz vien dotos prom un vēl 20 minūtes ar visiem līdzgājējiem prātotu, cik tieši tas bija iespaidīgi.
Ap šo brīdi laiks sāka maitāties, tāpēc pieauga arī mūsu tempi. Izskrējām cauri dažiem vecrīgas/centra objektiem, kuri sevišķi gan neaizrāva. Pie Operas vispār bija dīvaini. Dīdžeju telts, kurā tiek spēlēts kaut kāds ambience brīnums (nepiedur tamlīdzīga mūzika, tāpēc nemācēšu precīzi klasificēt) un uz starmešu apgaismotās Operas sienas kāds kaut ko mēģina vēl projecēt.. sviestaini. Līdzīgu komentāru varētu dot arī par citiem paša centra objektiem. Vai nu es nesapratu ko tieši man vajadzēja baudīt lietainā laikā, zem atklātas debess vērojot uz nelīdzenas sienas projecētus bezsakarīgus attēlus, vai nu daudz kas jau bija beidzies ap to brīdi, kad es tur nokļuvu. Un bezmaksas padoms, ja tu organizē pasākumu, tad lūdzu neizmanto lētu, slikti noregulētu projektoru, jo tas visu sabojā.
Tālāk lecām mašīnā un devāmies uz andrejsalu. Tur esošajai foto izstādei diemžēl pagājām garām, noturot to par kaut ko pilnīgi citu. Visādi citādi tur bija tikai dažas instalācijas, kuras es jau atkal īsti nevarēju uztvert, vai nu viņas bija vājas. Vēl tur paralēli bija pāris mājas, kurās dikti uzbāzīgi skanēja tuc-tuc-tuc stila mūzika un spīdēja lāzeri. Vien-vārd-sakot Andrejsalā šoreiz fīlingu nekādi noķert nevarēju. Varbūt vainīgs lietus un nogurums.
30 sekunžu rezumējums
No lietām, kuras es redzēju, ļoti iespaidīga bija Visuma noklausīšanās stacija, nepievīla arī putuplasta cūka. Cilvēku kopumā nebija daudz, katrā ziņā mazāk kā muzeju naktī noteikti. Bet nu es gājienu sāku ap 23:00 (Baltā Nakts kā nekā), tā kā varbūt agrāk bija vairāk. Pasākumu pabojāja lietus un daļa no apskates objektiem bija ne tā ka ļoti manā gaumē, bet es piebildīšu, ka es neredzēju pilnīgi visus. Radās sajūta, ka tie tur būtu tāpēc, lai kaut kas būtu, nevis tāpēc, lai meistarīgi nodotu savu vēstījumu, kā tas būtu jādara mākslai. Vai varbūt es esmu naivs, dumjš un nesaprotu neko no mūsdienu mākslas.
Vasara, plāni, darbs, skola, mūzika, jaunais macbooks un citas muļķības
Tāks, sen nav nekas rakstīts.
Šobrīd sēžu mājās uz balkona, priecājos par silto un klusu vakaru, klausos Damien Rice vecas dziesmas, pīpēju earl grey un piparmētru tabakas sajaukumu un rakstu. Uz balkona varu rakstīt, jo esmu iegādājis sev portabli – lietotu Macbook Pro, par kuru šobrīd ir grūti pateikt kādu sliktu vārdu.
Tāks par visu pēc kārtas.
Sesija ir nolikta – grūti, darbietilpīgi un sasodīti nogurdinoši, bet visu izdevās izdarīt. Neesmu vairs pirmkursnieks.
Vasara: pašlaik sastāv no divām būtiskām daļām – darbs un atslēgšanās no visa pārējā. Strādāju es kā jau ierasts. Čāpoju no rītiem uz darbu, sēžu kabinetā (esmu nolīdis atsevišķā kabinetā, prom no visiem pārējiem, jo tā ir vieglāk koncentrēties ), pa dienām rakstu rakstus boot.lv un daru citas ar to saistītas lietas. Vakaros es tupu es dzeru daudz tēju, līdzīgi kā šobrīd dzīvojos pa balkonu, skatos filmas, kuras vienmēr esmu gribējis redzēt, bet nav sanācis utt. 20-ajā datumā uz 10 dienām braukšu uz Norvēģiju. Vienmēr esmu gribējis tur aizbraukt.
Turpinot par ceļošanu, 14. septembrī ir plānots piepildīt sapni – redzēt Coldplay dzīvajā. Tas viss pasākums notiks Hamburgā. Tā kā mana māsa dzīvojas pa netālo Brēmeni, sanāks lēti un ērti.. Kādas 4 dienas pavadīšu fāterlandē.
Un decembra sākumā ir plānots doties uz Livinjonu slēpot uz nedēļu. Biļetes gan vēl nav sapirktas, bet arī tas tiks tuvākajā laikā paveikts..
Mūzika: Coldplay jaunais albums ir fantastisks. Pat grūti aprakstāms. “Viva la vida” laikam to arī izsaka. Enerģisks, skaists, aizķerošs, iedvesmojošs un dzīvs. “lai dzīvo dzīve”
Vasara: vēl neesmu bijis uz jūru un kaut kā galīgi nesanāk.. beeet drausmi gribētos. peldējies arī neesmu. Sauļojos uz balkoniem.
Macbooks: Iegādājos apmēram divus gadus lietotu macbook pro par labu cenu. Pārsteidza tas, ka viņš bija tik svaigs, nesakrambāts, nenodilis, ar bateriju, kas darbojas aptuveni 3 stundas utt. Un vispār macs izlutina datorlietotājus. Liela daļa pašām pamatlietām šeit ir daaudz ērtākas. Turklāt viss ir dikti elegants. Nekas īsti negļuko, viss ir smuki. OS X tev liek aizmirst, ka vispār lieto datoru, jo vairs nav jādomā par lietām, pie kurām ir pierasts lietojot pc. Es pat īsti nezinu kur un kā tiek glabāta mūzika, bet kāpēc par to ir jādomā man, ja iTunes pats visu smuki sakārto. un meklēšana uz Maca arī ir reti forši nostrādāta ar Spotlight. nu vienvārd sakot “forši”.
āh, un vēl es došos uz Positivus AB, jo gribu dzirdēt Travis.. Un es tikko biju uz Lāčplēsi, kurš bija +/- fantastisks. Man ļoti patika..
Bet nu jā. Nesolu, ka tuvākajā laikā rakstīšu vairāk, jo ir vasara. Darbā rakstu katru dienu, tā kā blogot man ir slinkums. Vēlmi rakstīt izsmeļu darbā.. Ja sen neesat bijuši BOOT.Lv, tad iesaku ieskriet tur, jo ir notikušas daudzas pārmaiņas. Ir nākušas klāt auto un games sadaļas, papildināts personāls utt. Tā kā ir ko redzēt un lasīt. Drīzumā ir plānotas vēl dažas jaunas lietas, tai skaitā jauna vieda paštaisīti video materiāli, par kuriem es smalkāk neizteikšos.
Tā kā baudat vasaru, necepieties, aizmirstat par blogiem un citām lietām, jo nu ir taču saule un silti vakari..
Iespējams pati iespaidīgākā Portal karte
Iespējams, ka es šobrīd rakstu par visiem jau sen zināmu lietu, par kuru es vienkārši uzzinu pēdējais. Bet nu vai nav vienalga.
Tātad šovakar es uzdūros ārprātīgi iespaidīgai Portal kartei, kuru ir veidojis kāds profesionāls, ar Valve nesaistīts līmeņu dizaineris. To var novilkt šeit. Uzstādīšanas instrukcijas ir šeit.
Vai zinājāt, ka Kubiks ir vienīgais “vīriešu” kārtas pārstāvis spēlē Portal?
Ok, nu tad īsumā par pašu stāvu, lai uzkurinātu interesi. Tātad tas ir grūts, patiesībā pat ļoti grūts. Man pagāja apmēram 45-60 minūtes, pirms izdevās to iziet, bet bija ļoti interesanti un izaicinoši, protams, gandarījums par apkosto mīklu bija proporcionāls uzdevuma sarežģītībai.
Riskējot izbojāt pārsteigumu pateikšu, ka šis dizaineris ir izdarījos ko tādu, ko Valve nepaveica. Ja Valve izpildījumā mēs pieredzējām tikai nelielas izmaiņas telpā, piemēram, kāpņu izveidošanos un pazušanu, tad šeit jūs gaida ārkārtīgi iespaidīga telpas pārvēršanās jūsu acu priekšā, turklāt tā spēlēs lielu lomu mīklas atrisināšanā.
Kartei ir pāris “gļuki”, bet nekas traģisks. Enerģijas lodes mēdz pazust un parādīties virsmās mirkli pirms paredzētā atsitiena, bet neko citu es īsti nemanīju.
Ceru, ka jums patiks.
BOOT.Lv apskats. Tā sākas visi mani raksti jau 5 mēnešus un 2 dienas.
Aiz neko darīt saskaitīju, cik tad ilgi jau es tur strādāju.. Laiks skrien.. ui. ātri. Dīvaini, ņemot vērā, ka pēc pirmā mēneša uz mirkli apsvēru pārtraukšanu, jo nebija iedvesmas un laika. Laiks atradās, iedvesma atgriezās… Lai gan bieži nākas rakstīt arī īsti negribot, bet nu vismaz man ir iespējams savu laiku un rakstīšan plānot pašam, kamēr tik es izpildu plānu. Un vispār jauki, ka tagad apskatus pa visiem spējam saveidot pietiekamā skaitā, lai katru rītu plkst. 9:00 būtu jauns. Pie tam ir jauki, ja 3 no 5 aktuālajiem rakstiem ir tavi. Tas dod motivāciju censties. Teiksim rīt varat gaidīt manu apskatu par pašu lētāko 19 collu monitoru, kāds šajā zemē ir nopērkams.
Daudz ir sanācis uzzināt, iemācīties pa šo laiku. Izrādās, ka vislabāk es rakstu ekstrēma miega trūkuma apstākļos. Vismaz vārdi virknējas teikumos ar mazāku piepūli.
####
Jā. Valentīndiena. riebj. Kaitina tie fcking amerkanizētie svētki. Un tev?
###
Nesen pievienoju feedburner. Diezgan daudzi lasa šo necilo blogu ar google reader palīdzību. Arī tas priecē. Lasu arī ~ 10 vietējos blogus izmanotojot tieši google readeri. Ērti.
Bet es esmu slinks blogeris un šajā ziņā nekādas izmaiņas nav gaidāmas. Neuztrauc mani nekādas “blogsfēras” aktualitātes utt. Blogošanā jauki ir tas, ka vari rakstīt jebko, neuztraucoties par to kā tas izskatās, kas to lasīs un vai kādu tas vispār interesē.
Un starpcitu, šim blogam tulīņ būs 1 gads. Kas šajā laikā tajā ir paveikts? Nekas. Bet kāda gan tam nozīme?!
Tagad laikam ir modē atskaitīties par statistiku utt. Nu labi. Lai jau tā būtu.
Total: 19737 hits and 5949 unique.
Today: 221 hits and 43 unique.
eternal sunshine of the spotless mind un grazed knees
Parasti jau man sevišķi netīk youtube atrodamie dziesmu un filmas fragmentu kompilācijas, bet šis kaut kā ir dikti izdevies. Kāds pacenties apvienot momentus no eternal sunshine of the spotless mind, kas ir viena no manām mīļākajām filmām (man pat ir oriģinālais dvd, kurš gan vēl aizvien glabājas citur, neskatoties uz faktu, ka es viņai nopirku pašai savu… ) un grazed knees (Snow Patrol dziesma no albūma Final Straw). Kopā izskatās diezgan lieliski. Bet nu skataties paši.
[yt]zI3vpQBK4oc[/yt]
Ja iepatikās, varu piedāvāt arī šo dziesmu dzīvajā izpildījumā, ar nelielu, interesantu intro.
[yt]E07IhhS3IbY[/yt]
Cloverfield
Šodien, tā vietā, lai ietu uz darbu, es labi izgulējos un aizdevos uz kino. Kad pirms nedēļas devos skatīties nacionālos dārgumus 2, es redzēju Cloverfield reklāmu un jau tobrīd sapratu, ka šī filma ir pilnīgs “must see”.
Tā nu šodien noskatījos. Man šķit patika pilnīgi viss, kas ar to saistījās – jokainā pieeja ar kameru, stāts, neziņa, notikumi utt. Bet par visu pēc kārtas.
Īpaši izceļams ir veids kā filma tika filmēta, respektīvi, ir radīts iespaids, ka tā ir filmēta ar parastu rokas kameru. Viss trīc, bļūrojas, kamera tiek nomesta, nu jūs sapratāt domu. Tas Cloverfield piešķir tādu klātbūtnes šarmu. Aktierspēle protams arī bija līmenī…
Sižetā es neiedziļināšos, lai neizjauktu skatīšanos tiem, kas filmu vēl nav redzējuši, bet man patika tas, ka skatītājs tiek atstāts pilnīgā neziņā par notiekošo, respektīvi, es skatoties zinu tieši tik pat daudz kā paši varoņi.
Šodien gari rakstīt nevelk… 8 no 10 papagaiļiem un iesaku visiem. Tie, kuriem patika War of Worlds, patiks arī šī filma…
Interesants ārzemju saits (~blogs)
Vienā jaukā naktī, kamēr atpūtos no mācībām, klejoju pa internetu un uzdūros interesantam rakstam. Paskatījos vēl nedaudz un atklājās, ka viss saits ir interesants. Saucās http://www.scottberkun.com/.
Tas ir tāds kā blogs, kurā viens džeks, agrākais ilgadējais Microsoft darbinieks, bet tagad rakstnieks, sava veida pasniedzējs, raksta esejas par dažādām tēmām. Tur ir runa par rakstīšanu kā tādu, sevis motivāciju, reizēm menedžementa tēmām utt. Tas viss protams ir angļu valodā.
Patīk rakstīšanas stils, var pat izsmieties, neskatoties uz tēmu nopietnību. Interesanta un derīga lasām viela brīžiem, kad cenšaties darīt kaut ko pavisam citu…
Atziņas vērojot televizoru, jeb viva la satelīts
Pēdējā laikā esmu pārstājis sēdēt bezgalīgas stundas pie datora, un tā vietā sācis bezgalīgi ilgi lūrēt TV, kas patiesībā ir diezgan izglītojoši, un ļauj pārdomāt daudz un dažādas lietas, par kurām tu nekad nedomātu tāpat vien.
Piemēram, šodien es skatījos Viasat History, kurā bija raidījums par kodolieročiem un WW2. Atklājās, ka nacistiskā Vācija būtu varējusi uzvarēt karu, ja vien kāds tās zinātnieks, Verners Heizenbergs (Werner Heisenberg) būtu pareizi aprēķinājis to, cik daudz Urāna 235* ir nepieciešams kodolbumbai. Puisis drusku aizšāva garām un secināja, ka ķēdes reakcijas izraisīšanai vajadzētu 13 tonnas Urāna 235. Šāds apjoms nopietnu ieguldījumu gadījumā būtu iegūstams aptuveni 150 gados..
Bet viss kļūst vēl interesantāk. Divi viņa skolnieki, ebreji, kas pašsaprotamu iemeslu dēļ bija aizbēguši no Vācijas (BTW zinājāt, ka neskatoties uz to, ka ebrejus draudēja nogalināt valstiskā līmenī kopš 1934. gada, valsti pameta tikai aptuveni 400 000?! ) veica paši savus aprēķinus un secināja, ka pietiktu ar kilogramu* Urāna 235, lai izveidotu bumbu. Viņi arī secināja, ka ja jau paši spēj ko tādu aprēķināt, tad Heizenbergs noteikti būs izdarījis to pašu, un tāpēc vispār tikai sākās notikumi, kas noveda pie manhetenas projekta un abām pirmajām “miera nesējām” – Resnuļa un Mazuļa.
Tātad pasaule šodien ir tāda, kāda tā ir dēļ viena nepareiza aprēķina..
Visiem patīk bildes
___________________
1* Skaitlis 235 apzīmē Urāna neitronu un protonu summu
2* Viens kilogramms Urāna 235 ir nedaudz lielāks par ping ponga bumbiņu.




