“Šodien ir parasta slinka sestdiena. Es nolemju nokāpt lejā līdz virtuvei, lai uztaisītu sev krūzi tējas. Jau sniedzoties pēc ierastās piparmētru tējas paciņas, kurā atlikuši pārdesmit vecie labie maisiņi, ieraugu neparasta izmēra paciņu. Metu piparmētras pār plecu un grābju kruto jaunā stila paciņu un veru vaļā. Skatos, ka tur ir iekšā ir piramīdas formas maisiņi. Nepacietīgi es apleju vienu tādu ar karstu ūdeni, pacilāju augšup lejup, procesā priecājoties par to, ka šie maisiņi tējā turas daudz stablilāk, lenāk grimst un vispār ir veidota no citāda materiāla. Tad es pagaršoju tēju un saprotu, ka nekad vairs nedzeršu citu tēju. Vecie maisiņi taču ir pilnīgs “oldskūls” . “

Lasīt tālāk..

Guten Tag! Tikko kā atgriezos no 6 dienas garas dzīvošanās pa Vācijas ziemeļdaļu. Izvazājos pa  Brēmeni un Hamburgu, izklaidējos, pagaršoju visus vietējos alus, gaļas brīnumus un citas lietas, maķenīt iepirkos, bet par to visu vēlāk. Galvenais iemesls, kādēļ es uz šo laiku pazudu no Latvijas bija Coldplay koncerta apmeklējums.

Koncerts notika Svētdien, Powerline arēnā, Hambrgā. Biļetes biju iegādājis jau labi sen, attiecīgi pasākums arī tika gaidīts jau ilgi ilgi. Mana vieta bija augšējā stadiona lokā, pa kreisi no skatuves. Attālums varbūt arī paliels, bet redzamība bija ļoti laba. Jāpiebilst, ka Koncerts bija izpārdots. Tāpēc ar netiku pie vietas pūlī.

Coldplay sāka koncertu ar dziesmu Life in Technicolor, turklāt tai skanot viņi vēl atradās aiz tāda kā priekšskara. Dziesmas beigās tas nokrita un uzreiz sākās Violet Hill, kas arī ir pirmais singls no albuma Viva la Vida.

Tā viņi turpināja pārmaiņus miksējot dziesmas no Viva La Vida un vecākiem albumiem. Pūlis bija relatīvi atsaucīgs, bet šķita, ka es esmu vienīgais, ka tribīnēs aktīvi dzied līdzi un vispār nevar nosēdēt mierā.

Bija arī vairāki negaidīti mirkļi. Piemēram, vienā brīdī pēc dziesmas visa grupa ar miesas sargiem aizskrēja uz pavisam otru arēnas galu un apstājās vidējā loka stūrī pie kāpnēm. Viņi nokomentēja, ka priekšā stāvošie jau viņus ir atskatījušies, un tagad lai iespēja uz viņu neglītajiem ģīmjiem palūrēt tiek arī pārējiem. Tā nu viņi tur 4 saspiedušies kā kroga dziedoņi nospēlēja The Scientist. Pēc tam vēl bija īsa, īru pubu stila dziesmiņa, kuru dziedāja bundzienks, bet Kriss Mārtins spēlēja mutes ermoņikas.

Vēlāk koncertā tika izslēgtas visas gaismas, atskaitot dažus prožektorus, kas notēmēti uz Mārtinu, kurš spēlēja klavieres. Un tā kādas 2 min. Klavieres viņš spēlēja ļoti meistarīgi, vismaz no nepratēja skatpunkta noteikti. Tad negaidīti viņš sāk spēlēt Viva La Vida pirmās notis, ieslēdzās gaismas un publika vienkārši “uzsprāgst”.. ģeniāli.

Es esmu bijis uz diezgan daudziem koncertiem, tomēr es nekad nekad nebiju redzējis, ka kāds tik enerģiski ņemtos pa skatuvi, kā to darīja Mārtins. Viņš streipuļoja kā dzērājs, lēkāja, meta kūlēņus, gulēja un ko tik vēl ne. Es brīžiem nespēju saprast, kā viņš pamanās noturēties uz skatuves atmuguriski skrienot un lēkājot.

Publika gan visumā nebija sevišķi atapīga. Lielais vairums vāciešu tā arī nesaprata, kad viņiem ir vienā balsī jādzied līdzi utt. Katrā gadījumā koncerts bija ārprātīgi iespaidīgs. Labākais uz kādu jebkad esmu bijis.

Un un un, kad publika viņus pasauca atpakaļ, tika nospēlēta arī Yellow. Aiz sajūsmas gandrīz apkritu. Fantastiski.

Nu ja. Sapnis piepildīts.

Visi gan jau zin, kas ir Baltā Nakts, tāpēc šādos skaidrojumos neieslīgšu. Jau pāris nedēļas šis pasākums tika cītīgi reklamēts dažos mēdijos un uz stabiem ielu malās (stabus izceļu, jo man vizuāli ļoti patika tas plakāts). Tā nu sanāca, ka es atteicos no fantastiskās iespējas pavadīt vēl vienu dienu un nakti citā pasākumā, lai varētu apmeklēt šo pasākumu.

Laiks ir rudenīgs, sāpes ceļgalā arī saka, ka tuvojas šis neciešamai gadalaiks (pateicoties savai traumai, es līdzīgi kā pensionāri izjūtu gadalaiku maiņu ar locītavu sāpēm..  ), tātad eju bruņojies ar lietussargu un jaku. Vispirms ir ieplānots uzmest aci  Putuplasta cūkai, jo galu galā kādu 100 daļu no tās izmaksām nosedzu arī es ar savu ziedojumu. Secinājums, nauda ir labi investēta, jo cūka tiešām ir forša. Turklāt, cik sapratu, tad tā ir novietota aptuveni tur pat, kur bija plānots likt tās 30 000 Ls dārgo buržuju māsīcu. Katrā ziņā ruksis izskatās solīds, turklāt tā konstrukcija šķiet pat ļoti izturīga. Tas varbūt tādēļ, ka putuplasts tur ir tikai tā bai ze vej, jo ir arī dēļi un šķiedras pārklājums, ja nemaldos.

Tālāk uzreiz devāmies uz Visuma noklausīšanās staciju. Uzreiz teikšu, ka tā bija tā Baltās Nakts daļa, kuru gribēju redzēt visvairāk. Te vairs nav runa par mākslu, šī ir zinātne, kas padarīta uztverama ikvienam ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Dzīvajā no Irbenes radioteleskopa tiek straumēts signāls, kas tiek interpretēts skaņas formā. Izklausās pēc neparedzama, dinamiska ambience gabala. Rodas ideja, ka kāds varētu to palaist caur filtriem, pielīdzināt, sacept ripuļos un tirgot. Kopējais iespaids ir pat ļoti labs. Tikai lieta tāda, ka tur īsti nav ko ilgstoši darīt, tu pastāvi, paskaties un paklausies, lai drīz vien dotos prom un vēl 20 minūtes ar visiem līdzgājējiem prātotu, cik tieši tas bija iespaidīgi.

Ap šo brīdi laiks sāka maitāties, tāpēc pieauga arī mūsu tempi. Izskrējām cauri dažiem vecrīgas/centra objektiem, kuri sevišķi gan neaizrāva. Pie Operas vispār bija dīvaini. Dīdžeju telts, kurā tiek spēlēts kaut kāds ambience brīnums (nepiedur tamlīdzīga mūzika, tāpēc nemācēšu precīzi klasificēt) un uz starmešu apgaismotās Operas sienas kāds kaut ko mēģina vēl projecēt.. sviestaini.  Līdzīgu komentāru varētu dot arī par citiem paša centra objektiem. Vai nu es nesapratu ko tieši man vajadzēja baudīt lietainā laikā, zem atklātas debess vērojot uz nelīdzenas sienas projecētus bezsakarīgus attēlus, vai nu daudz kas jau bija beidzies ap to brīdi, kad es tur nokļuvu. Un bezmaksas padoms, ja tu organizē pasākumu, tad lūdzu neizmanto lētu, slikti noregulētu projektoru, jo tas visu sabojā.

Tālāk lecām mašīnā un devāmies uz andrejsalu. Tur esošajai foto izstādei diemžēl pagājām garām, noturot to par kaut ko pilnīgi citu. Visādi citādi tur bija tikai dažas instalācijas, kuras es jau atkal īsti nevarēju uztvert, vai nu viņas bija vājas. Vēl tur paralēli bija pāris mājas, kurās dikti uzbāzīgi skanēja tuc-tuc-tuc stila mūzika un spīdēja lāzeri. Vien-vārd-sakot Andrejsalā šoreiz fīlingu nekādi noķert nevarēju. Varbūt vainīgs lietus un nogurums.

30 sekunžu rezumējums

No lietām, kuras es redzēju, ļoti iespaidīga bija Visuma noklausīšanās stacija, nepievīla arī putuplasta cūka. Cilvēku kopumā nebija daudz, katrā ziņā mazāk kā muzeju naktī noteikti. Bet nu es gājienu sāku ap 23:00 (Baltā Nakts kā nekā), tā kā varbūt agrāk bija vairāk. Pasākumu pabojāja lietus un daļa no apskates objektiem bija ne tā ka ļoti manā gaumē, bet es piebildīšu, ka es neredzēju pilnīgi visus. Radās sajūta, ka tie tur būtu tāpēc, lai kaut kas būtu, nevis tāpēc, lai meistarīgi nodotu savu vēstījumu, kā tas būtu jādara mākslai. Vai varbūt es esmu naivs, dumjš un nesaprotu neko no mūsdienu mākslas.