0

Antarktīda: Agrīnie polārpētnieki – Šekletons, Amundsens un Skots (#2)

26

Īss ieskats Antarktīdas izpētes vēsturē, pārsvarā koncentrējoties uz galvenajām ekspedīcijām un to vadītājiem.

Šis ir otrais zināšanu sistematizācijai un informācijas pieglabāšanai paredzētais raksts par Antarktīdu un citām ar polārpētniecību saistītām lietām. Sērijas pirmais (ar nožēlu jāsaka, ka arī visnotaļ haotiskais) raksts ir lasāms šeit: Antarktīda un citas aukstas vietas. Ievads

Terra Australis Incognita – Nezināmā dienvidu zeme

Antarktīda ir pēdējais cilvēka atklātais kontinents, kura eksistence ilgu laiku bija strīdu objekts. Interesanti, ka Antarktīdu tomēr iekļāva ļoti daudzās agrīnajās pasaules kartēs, saucot to par Terra Australis.

terra australis

Pirmais cilvēks, kas šķērsoja Antarktisko loku, bija Džeims Kuks, bet viņš piekļuva tikai tik tuvu, lai uzmestu aci salām, kuras atrodas netālu no paša kontinenta. Pirmie, kas tiešām redzēja Antarktīdu savām acīm, bija krievu ekspedīcijas, kuru vadīja Mihaels Lazarevs un  Faddejs Bellingshausens, dalībnieki 1820. gadā. Interesanti, ka Krievija ir rezervējusi tiesības pieteikt teritoriālas pretenzijas uz visām krievu atklātajām teritorijām Antarktīdā, ko teorētiski varētu traktēt arī kā pieteikumu uz visu kontinentu. Skatīt teretoriālie pieteikumi.

Aptuveni gadu pēc šīs krievu ekspedīcijas, amerikāņu kapteinis Džons Deivis bija pirmais cilvēks, kas spēra soļus uz šī kontinenta. Īstā jautrība gan sākās tikai kādus 70. gadus vēlāk…

Dienvidpola sasniegšanas mēģinājumi

Pirmā ekspedīcija, kas centās sasniegt dienvidpolu, bija britu organizētā “Discovery” (1901–1904), kuru vadīja Roberts Falkons Skots (Robert Falcon Scott). Ekspedīcija sasniedza 857km attālumu no dienvidpola, pirms nolēma griezties rinķī un mest mieru.

Otrā britu ekspedīcija “Nimrod” notika 1907-09. gadā un to vadīja Sers Ernests Šekletons (Ernest Shackleton), kurš piedalījās arī Skota ekspedīcijā. Šī ekspedīcija lielākoties tika finansēta no privātiem un sponsoru līdzekļiem, bez sevišķa Lielbritānijas atbalsta, pretstatā Skota mēģinājumam dažus gadus iepriekš.  Šekletons izsēdās krastā turpat, kur to bija darījusi arī iepriekšējā britu ekspedīcija. Tur tika uzslieta saliekamā bāzes nometne, kura vēl aizvien ir saglabāta tieši tāda, kāda tā ir. Šeit var apskatīt tīri jēdzīgas bildes.

Slavenais šekletona sludinājums meklējot dalībniekus ekspedīcijai

Slavenais šekletona sludinājums par ekspedīcijas dalībnieku meklēšanu

Šekletons aprēķināja, ka no bāzes nometnes būs jāmēro 2,767km jeb kādus 30km dienā. Tika noteikts, ka gājiens turp un atpkakaļ prasīs aptuveni 110 dienas. 73. dienā, kad bija sasniegts 180km attālums no dienvidpola, ekspedīcija griezās atpakaļ, jo citādāk nebūtu pieticis pārtikas atpakaļceļam. Šekletona ekspedīcijas atpakaļceļš bija ļoti smags, turklāt bija jūtams pārtikas trūkums. “Mēs bijām kļuvuši tik tievi, ka mūsu kauli sāpēja no gulēšanas uz sniega”, rakstīja Šekletons. Beigu beigās gan visiem četriem gājiena dalībniekiem izdevās atgriezties bāzes nometnē.

Šekletona ekspedīciju noteikti var uzskatīt par izdevušos, pat ja netika sasniegts tās galvenais mērķis – dienvidpols. Paralēli gājienam uz polu, otra komanda veica nopietnu zinātnisko darbu, kurš rezultējās magnētiskā dienvidpola noteikšanā un sasniegšanā.

Sacensība: Amundsens pret Skotu

Šo stāstu noteikti lielais vairums ir dzirdējis, tomēr noteikti nenāks par ļaunu to atstāstīt precīzāk nekā to darīja ģeogrāfijas skolotājs, kuram varbūt todien bija liels slinkums gari runāt.

Amundsens ekspedīcijas laikā

Amundsens ekspedīcijas laikā

Īsā versija ir vienkārša – Skots un Amundsens (Roald Amundsen) centās nokļūt līdz dienvidpolam, pirms to izdara otrs, Amundsenam viss izdevās lieliski, bet Skots piedzīvoja virkni ar neveiksmēm, kas beidzās ar viņa un viņa biedru komandas nāvi.

Gatavošanās ceļam

Patiesībā gan lietas nebija tik vienkāršas. Skots savu ekspedīciju “Terra Nova” (1910–1913) sāka kaldināt pēc tam, kad parādījās ziņas par Šakletona ekspedīcijas panākumiem, un to, cik maz tai trūka līdz polam. Šoreiz lielāko daļu līdzekļu gādāja sponsori, tomēr daļu no šīs summas garantēja arī Lielbritānijas valdība. Mūsdienu naudas izteiksmēs šī ekspedīcija maksāja aptuveni 3 miljonus USD.

Paralēli tam Amundsens atlika citas ekspedīcijas īstenošanu, lai nenokavētu iespēju paspēt uz dienvidpolu pirms tur nonāk kāds cits. Amundsena ekspedīciju neoficiāli dēvē tajā izmantotā kuģa vārdā – “Fram”. Pirms tam viņš bija kļuvis par pirmo cilvēku, kam izdevies šķērsot tā saukto “ziemeļu pāreju” – jūras ceļu, kas atrodas starp Kanādas austrumu un rietumu polārajiem apgabaliem. Šo ceļu pirms Amundsena neveiksmīgi bija mēģinājuši atklāt ļoti daudz slavenu pētnieku.

Skots par Amundsena iesaistīšanos cīņā uzzināja tikai tad, kad, esot Sidnejā, saņēma slaveno telegrammu:

“BEG TO INFORM YOU FRAM PROCEEDING ANTARCTIC — AMUNDSEN”

Patiesībā par Amundsena plāniem zināja ļoti neliels cilvēku pulciņš, jo pat kuģa apkalpei un ekspedīcijas dalībniekiem sākotnēji tika melots par tās galamērķi. Tikai nonākot Madeirā, Amundsens komandai, kā arī pārējai pasaulei paziņoja par saviem plāniem, turklāt viņš varēja justies diezgan atvieglots, jo neviens no apkalpes neatteicās piedalīties.

Dažādi maršruti un sekmes

Nonākot Antarktīdā Skots izvēlējās tieši to pašu izsēšanās vietu, kuru bija izmantojis savā pirmajā ekspedīcijā. Tālāk bija ieplānots doties pa Šekletona pēdām.

skota un amundsena marsruti

Skota un Amundsena dažādie maršruti

Amundsens turpretī ievēroja, ka vieta, kuru Šekletons savā ekspedīcijā bija atzinis par pārāk nestabilu nometnes ierīkošanai, tomēr ir gana stabila, tāpēc ierīkoja savu nometni tieši tur. Šāda starta vieta Amundsena mērojamo maršrutu saīsināja par aptuveni 100km. Interesanti, ka ledus gabals, uz kura Amundsens ierīkoja nometni, atšķēlās un aizpeldēja uz ziemeļiem tikai 2000. gadā.

Viena no Skota izsūtītajām pētnieciskajām grupām uzdūrās Amundsena nometnei īsi pēc tās ierīkošanas. Uzzinot par šādu notikumu pavērsienu, Skots sākotnēji bijis pārskaties, tomēr vēlāk savā dienasgrāmatā veica mierīgu ierakstu, tajā skaidrojot,ka tas tāpat neko nemainot, jo sacensība galu galā neesot svarīgāka par ekspedīcijas zinātniskajiem mēŗķiem.

Ja Amundsena ekspedīcija ceļā uz polu piedzīvoja tikai nelielas aizkavēšanās, tad Skota ekspedīcija konstanti iekūlās dažādās likstās. Lielā mērā tur var vainot laika apstākļus, kuri Skotam bija smagāki, sevišķi atpakaļceļā. Vēlāk izrādījās, ka Amundsena maršruts ir ne tikai īsāks, bet arī nepieciešamie kāpnieni ledājos ir vieglāk pārvarami.

Amundsens dienvidpolu sasniedza 1911. gada 14. decembrī. Kopumā ceļā no bāzes nometnes līdz polam un atpakaļ, viņš pavadīja 99 dienas. Polā tika uzslieta telts ar Norvēģijas karogu, kurā tika atstāta vēstule Norvēģijas karalim. Vēstulei tika pievienota zīmīte, kurā Skots ir lūgts šo vēstuli nogādāt, gadījumā ja Amundsena ekspedīcija neatgrieztos.

Skots polu sasniedza 35 dienas vēlāk, tikai, lai atrastu tur iepriekšminētās Amundsena ekspedīcijas mantas. Skots savā dienasgrāmatā pēc tam rakstīja:

“The Pole. Yes, but under very different circumstances from those expected … Great God! This is an awful place and terrible enough for us to have laboured to it without the reward of priority.” He concluded the entry: “Now for a desperate struggle [to get the news through first]. I wonder if we can do it.”

Atpakaļceļā Skota ekspedīcija piedzīvoja tam gadalaikam netipiski smagus laika apstākļus, kuri beigu beigās noveda pie  5 cilvēku lielās ekspedīcijas komandas bojāejas. Tie trīs no viņiem, kuri tika vistuvāk pārtikas resursu punktam, kādi tika izvietoti pa ceļam, nomira no bada un dažādām novārguma slimībām tikai 11km no glābiņa.

Skota ekspedīcija dienvidpolā

Dienvidpols iekarots

Ļoti ilgu laiku Amundsena sasniegumu aizēnoja Skota ekspedīcijas traģiskais iznākums. Vēlāk gan Skota virzienā tika raidīta kritika par daudzajiem it kā nepareizajiem lēmumiem, kas beigu beigās arī noveda pie šāda iznākuma, tomēr pēdējos gados šī kritika tiek atspēkota ar jaunām biogrāfijām u.c materiāliem.

Amundsens iegāja vēsturē kā viens no visu laiku panākumiem bagātākajiem pētniekiem, kura vārds saistāms arī ar Ziemeļpola iekarošanu.

______________________

Izmantotie materiāli:

http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Antarctica

http://en.wikipedia.org/wiki/Antarctica

http://en.wikipedia.org/wiki/Terra_Nova_expedition

http://en.wikipedia.org/wiki/Amundsen%27s_South_Pole_expedition

http://en.wikipedia.org/wiki/Roald_Amundsen

+ Daudz citur salasītu un saklausītu detaļu.